Konfesionālās evaņģēliski luteriskās konferences (CELC) Globālā teoloģiskās izglītības komisija (GTEC) pastāv, lai veicinātu teoloģisku draudzību starp mūsu teoloģijas mācībspēkiem — tos savstarpēji saistot un dodot iespējas sarunām.
Mīļais brāli Kristū!
Atklāsmes grāmata 7. Lielais pulks baltās drēbēs
9 Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un 10 sauca skaņā balsī: „Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.”
11 Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz sava vaiga goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami: 12 „Āmen, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!”
13 Tad viens no vecajiem sacīja man: „Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?” 14 Es viņam atbildēju: „Mans Kungs, tu to zini!” Un viņš man sacīja: „Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.
15 Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. 16 Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, 17 jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.”
Atkl. 7:9–17 (RT65)
Mīļais brāli ticībā un kalpošanā!
Šodien mēs blakus pārdomāsim 23. psalmu un Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas otro pusi. 23. psalms palīdz mums saprast Atklāsmes grāmatas 7. nodaļu, un Atklāsmes grāmatas 7. nodaļa palīdz mums saprast 23. psalmu. Pārdomājiet kopā ar mani dažus mirkļus gan to, kas tajos ir kopīgs, gan to, kas atšķiras. Kamēr Jūs (vairumā gadījumu) turpināt soļot pretī mācību gada beigām, atcerieties, ka mēs soļojam pretī šī laikmeta beigām. Lai Jūs atjauno Dieva apsolījumi, kas mums doti un apstiprināti Pestītājā, kurš ir augšāmcēlies no mirušajiem.
23. psalms un Atklāsmes grāmatas 7. nodaļa — es vēršu Jūsu uzmanību uz divām kopīgām iezīmēm un trim atšķirībām.
Pirmā kopīgā iezīme ir gana tēls. 23. psalmā mēs dziedam par to Kungu, kas ir mūsu gans. Viņš dara visu mūsu labā. Viņš atspirdzina mūsu dvēseli, Viņš ved mūs pa taisnības ceļiem, Viņš mūs sargā ar savu gana vēzdu un gana zizli. Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā šo ganu sauc arī par Jēru. Viņš ir savā goda krēslā. Viņš gādā par savu ganāmpulku debesīs.
Otrā kopīgā iezīme ir tā, ka gans ir pie savām avīm. 23. psalmā tie ir galvenie vārdi: Tu esi pie manis. Tāpēc, ka Viņš ir pie mums, Viņa gana vēzda un gana zizlis mūs iepriecina. Viņš mūs pasargās. Atklāsmes grāmatā ganāmpulks ir sapulcināts ap Jēzu, un Viņš izpleš savu telti pār tiem. Viņš tos pasargā ar savu klātbūtni.
Pirms pārejam pie atšķirībām, apstāsimies un padomāsim, cik svarīgi ir šie fakti. Jūs esat baznīcas daļa un kalpojat baznīcā publiskajā amatā tāpēc, ka pazīstat un mīlat šo labo ganu, un tāpēc, ka šis labais gans pazīst un mīl Jūs. Jūs esat Kristū, un Kristus ir Jūsos. Jūsu labais gans ir pie Jums.
23. psalms sniedz mierinājumu bērēs, jo tas pasludina labo ganu, kas ir pie mums ik dienas mūsu dzīvē, mirstot un pēc tam, kad esam nomiruši, — mūžīgi. Mūsu gans un ķēniņš vienmēr ir pie mums. Viņa labums un žēlastība mūs pavada visu mūsu mūžu, un mēs paliksim Tā Kunga namā vienumēr.
Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā pierakstīti divi redzējumi kristiešiem, kas dzīvo karojošajā baznīcā. Pirmais redzējums rāda svētos, kas šajā pasaulē cīnās ticības cīņu — 144 000 divpadsmit ciltīs; neviens Dieva karapulkā nav aizmirsts. Otrais redzējums rāda mums lielu pulku (no visām zemes tautām) baltās drēbēs, stāvam Jēra priekšā. Tie ir nākuši no lielām bēdām — viņu cīņa ir galā. Atklāsmes grāmatas 4. un 5. nodaļā šis neskaitāmais pulks nebija minēts. Bet šeit, 7. nodaļā, šis lielais pulks tiek izcelts. Vecajais jautā Jānim, un Jānis jautājumu sūta atpakaļ: kas viņi ir un no kurienes viņi nākuši?
Vecajais atbild, sakot, ka šie ir visi tie ļaudis, kas nākuši no šīs grēcīgās pasaules lielajām bēdām; viņi ir debesīs tāpēc, ka Jēra asinis tos ir darījušas pilnīgus.
Šie ir ticīgie, kuriem Jēzus Kristus bija viņu labais gans. Jēzus bija pie viņiem ikvienā dienā, kamēr tie bija virs zemes. Bet tagad viņi ir debesīs, un viss ir labāk.
Kamēr mēs esam šajā pasaulē, Jēzus ved mūs pa taisnības ceļiem. Ar savu Vārdu un ar Vārda kalpotājiem Viņš savas avis māca, pārmāca, atgriež un audzina. Viņu grēcīgā miesa paliek. Ik dienas viņi krīt. Ik dienas viņi nožēlo grēkus. Ik dienas viņi rod mierinājumu savā žēlsirdīgajā un piedodošajā Dievā. Bet Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā Jērs, kas tos gana, ved savus ļaudis pie dzīvības ūdens avotiem. Viņiem ir dzīvība Dievā — dzīvība pilnībā, dzīvība tāda, kādai tai bija jābūt.
Ir vēl kāda atšķirība. Kamēr mēs esam šajā pasaulē, mūsu gans un ķēniņš aicina mūs pie savas žēlastības galda. Ik dienas mēs lasām Viņa Vārdu. Ik dienas Viņš lej svētības pār saviem aicinātajiem viesiem. Kamēr mēs esam šeit, tas notiek mūsu ienaidniekiem redzot. Ne tikai mūsu grēcīgajai miesai, ko jau minējām, bet arī naidīgai pasaulei un Dieva ļaužu apsūdzētājam. Mēs dziedam 23. psalmu un dzīvojam 23. psalmu šo ienaidnieku priekšā.
Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas aina ir pavisam citāda, daudz labāka. Nav slāpju, nespiež ne saule, ne cits kāds karstums, jo Dieva ļaudis vairs nav tuksnesī, bet apsolītajā zemē. Nav asaru, jo viņi ir izgājuši no asaru ielejas. Nav ienaidnieku. Neviena. Tie ir prom mūžīgi. Kamēr mēs esam šajā pasaulē, Jēzus ved mūs cauri daudzām tumšām ielejām. Bet, kad Viņš mūs būs izvedis cauri nāves ēnas ielejai, pēdējais ienaidnieks, ar ko mums jāsastopas, — nāve — būs aiz muguras mūžīgi.
Mums vairs nebūs jācīnās pret grēku, nedz ik dienas jānožēlo savi grēki. Mēs būsim Dieva priekšā. Mēs redzēsim Dievu vaigu vaigā. Mūsu gans izpletīs savu telti pār mums. Mēs mājosim pie Dieva, un Viņš pie mums. Tāds ir Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas apsolījums mums, un tas dod mums lielu mierinājumu, lielu cerību un lielu spēku, kamēr dziedam Dieva karapulka rindās šaipus — vēl virs zemes.
Bet, kad mēs droši nonāksim nākamajā pasaulē — kad būsim viņpus, debesīs, — mēs un visi šajā lielajā pulkā redzēsim vaigu vaigā savu augšāmcelto Pestītāju, labo ganu, kas mūsu dēļ atdeva savu dzīvību un to atkal ņēma. Tā nav vēlmju domāšana; tā ir droša cerība.
Un tā ir vēl viena atšķirība. 23. psalmā mēs sakām: „Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.” Tiešām. Mēs to sakām paļāvībā un cerībā. Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā visu Dieva svēto un visu Viņa svēto eņģeļu slava sākas un beidzas ar „Āmen”, jo viss ir piepildīts.
23. psalms ir Kristus ganāmpulka dziesma svētceļojumā. Dziediet to joprojām.
Atklāsmes grāmatas 7. nodaļa rāda 23. psalma īstenību Kristus ļaudīm tad, kad viņu svētceļojums ir beidzies un mūžība ir sākusies. Āmen.
Lūgšana: Kungs Jēzu Kristu, baznīcas gan, Kristības ūdenī Tu esi mums devis jaunu dzīvi, un pie sava galda Tu mūs paēdini ar pestīšanas barību. Ved mūs pa drošiem ceļiem cauri šīs pasaules tumsai, kliedē nāves bailes un beidzot ieved mūs savā namā, kur Tu mājo ar Tēvu un Svēto Garu, viens Dievs, tagad un mūžīgi. Āmen.
Breds Vordels (Brad Wordell) kalpo par Vecās Derības profesoru un tālākizglītības direktoru Viskonsinas Luterāņu seminārā. Viņš ir arī WELS Starpbaznīcu attiecību komisijas (CICR) loceklis un Konfesionālās evaņģēliski luteriskās konferences (CELC) Globālās teoloģiskās izglītības komisijas (GTEC) priekšsēdētājs. Bredam un viņa sievai Andreai ir dāvāti pieci pieauguši bērni un viens mazbērns.
Skola dzīvei: Mārtiņš Luters — audzinātājs
Šī pirmā eseja tika sarakstīta 2013. gadā Viskonsinas Luterāņu semināra 150. gadadienai un no jauna izdota 2017. gadā, svinot luteriskās reformācijas 500. gadadienu. Esejā profesors Arnolds Kelpins aicina mūs no jauna atklāt Lutera divējādo mantojumu — kā reformatoram un kā audzinātājam. Plaši smeļoties no paša Lutera vārdiem — viņa vēstulēm, galda runām, sprediķiem un traktātiem —, Kelpins zīmē dzīvu un personisku Lutera portretu: tēvu, profesoru un mācību metodes reformatoru. Viņš rāda, kā Lutera pārliecība par evaņģēliju veidoja visu — sākot ar to, kā viņš pārmācīja savus bērnus, un beidzot ar to, kā viņš izturējās pret universitātes studentiem, kuriem mācības nepadevās. 21. gadsimta luterāņu teoloģijas mācībspēki šo eseju lasīs pārdomās — ne tik daudz kā vēstures apskatu, bet kā spoguli, kā iespēju jautāt, vai mūsu pašu izglītības izpratnē un praksē ir tā pati evaņģēliskā pārliecība. Luters bija pedagoģiski radošs, attiecībās sirsnīgs, intelektuāli prasīgs un — pāri visam — vadījās pēc pārliecības, ka visas izglītības mērķis ir pazīt Kristu un kalpot savam tuvākajam. Šāda eseja atgādina mums par mūsu augsto aicinājumu būt luterāņu teoloģijas mācībspēkiem: pašiem augt Dieva žēlastībā un veidot nākamās evaņģēlija kalpotāju paaudzes prātus un sirdsapziņas.
Arnolds Kelpins (Arnold Koelpin) 45 gadus kalpoja par WELS mācītāju un koledžas profesoru; no tiem 39 gadus viņš mācīja reliģiju un vēsturi Mārtiņa Lutera koledžā Ņūulmā, Minesotā. Tas Kungs viņu aicināja mājās debesīs 2017. gada novembrī.
Luterānisms Amerikas Savienotajās Valstīs
Ieskats pārmaiņās ASV luterānismā pēdējo 40 gadu laikā.
Otrais raksts ir nesens Forward in Christ raksts par luterānisma mainīgo ainu Amerikā. Turpmākajos GTEC apkārtrakstos ceram aplūkot luterānisma ainu citās pasaules daļās.
Māc. Pols Pranges (Paul Prange) ir vīrs un trīs bērnu tēvs, kas par WELS mācītāju kalpo kopš 1988. gada. Viņš mācīja Mičiganas Luterāņu seminārā, kur piecpadsmit gadus bija tā vadītājs. Viņš bija arī WELS Garīdznieku izglītības administrators un Apvienotās misijas padomes priekšsēdētājs. Pašlaik viņš kalpo par WELS dievkalpojumu direktoru un baznīcas konsultantu.
Ja Jums ir jautājumi vai komentāri par šo apkārtrakstu, lūdzu, rakstiet uz brad.wordell@wls.edu.
Bībeles citāti no 1965. gada revidētā izdevuma. © Latvijas Bībeles biedrība, 1997; © British and Foreign Bible Society, 1965.
0 Komentāri